Daniēle di Bonaventura – man ir svarīgi arī izklaidēties, kad es spēlēju

Jau 4. jūlijā Rīgas Doma dārzā festivālā “Rīgas Ritmi” uzstāsies itāļu bandoneonists Daniēle di Bonaventura, kura izjustais un aizrautīgais izpildījums spējis aizkustināt klausītājus daudzās pasaules valstīs. Projektā “Tango svīta” viņš saspēlēsies ar mūsu kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”.

 

Programmā “Tango svīta” izskanēs Daniēles aranžējumi tango stila leģendu – Astora Pjacollas un Karlosa Gardela – skaņdarbiem, ka arī paša di Bonaventuras sacerētā mūzika, kas tiek uzskatīta par vienu no augstākajiem punktiem viņa muzikāli piesātinātajā un daudzpusīgajā karjerā. Ar Daniēli sazinājāmies vēl pirms viņa došanās uz Rīgu.

 

Kas jūs jūtaties vairāk – komponists, aranžētājs, pianists vai bandoneonists?

Primāri es jūtos kā mākslinieks, tad komponists un tad interprets.

 

Viena stila rāmji jums šķiet krietni par šauru. No kurienes nākusi vēlme meklēt mūzikā arvien kaut ko jaunu?

Man nekad nav patikušas robežas nevienā jomā. Māksliniekam jābūt zinātkāram un jāmēģina eksperimentēt daudzās jomās. Ja man ir garlaicīgi, tās ir beigas, man ir svarīgi arī izklaidēties, kad es spēlēju.

 

Visiecienītākais stils jums laikam tomēr ir tango, ar kā programmu uzstāsieties arī festivālā “Rīgas Ritmi”. Kas jūs piesaista tieši tango mūzikā?

Man patīk arī folklora, ne tikai tango. Bet tango mani piesaista enerģija, ko šis stils izdala, ritms, spēks, bet tajā pašā laikā arī nostalģija un melanholija, kas izpaužas katrā tā niansē.

 

Rīgā pats diriģēsiet mūsu kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”. Kādi ir izaicinājumi sastrādājoties ar citu valstu profesionāļiem un vai tā ir ierasta prakse?

Es jau vairs nevaru sagaidīt, kad varēšu uzspēlēt ar jūsu orķestri! Pieredze ar ārzemju orķestriem vienmēr ir ļoti aizraujoša, jo atklājas jauni veidi, kā domāt par mūziku. Jūsu orķestra skanējums noteikti atšķiras no itāļu orķestra skanējuma. Jums ir lieliskas muzikālās tradīcijas. Un ne katru dienu mēs varam šādus projektus izvest ārpus Itālijas, tādēļ būšu ļoti priecīgs prezentēt to Rīgā.

 

Kurš mākslas žanrs jums pašam šķiet vissimpātiskākais gan kā komponistam, gan kā kultūras patērētājam?

Es ļoti aizraujos ar laikmetīgo deju. Man patīk māksla, kas pārsniedz racionālo. Deja ir tikpat abstrakta kā mūzika.

 

Vai saglabāsiet plašo skatījumu uz mūziku un tās mijiedarbību ar citiem mākslas veidiem arī turpmāk, vai mīlestība uz tango tomēr varētu ņemt virsroku?

Man vienmēr ir daudz interešu un daudz dažādu projektu, sākot no džeza līdz pasaules mūzikai, no klasiskās mūzikas līdz laikmetīgajai mūzikai, no folkloras līdz mūsdienu mūzikai. Tango tomēr ir tikai daļa no manas komponista un bandoneonista darbošanās. Man patīk pārmaiņas, tāpēc es nekad no tām nenogurstu.

 

Jūs interesē globālā mūzika. Varbūt kaut kad no jums varam sagaidīt arī latviešu tautas mūzikas interpretācijas?

Jā, mani ļoti interesē citu kultūru un citu valstu mūzika, tāpēc varbūt es jūs ar kaut ko pārsteigšu!

 

Kāda ir jūsu kā ceļojoša mūziķa rutīna? Kas ir svarīgākais, lai allaž spētu sniegt lielisku koncertu?

Kad esmu tūrē, man ļoti interesē redzēt pilsētu, tās pieminekļus, baznīcas, muzejus, es gribētu visur ieiet iekšā, bet diemžēl mēs vienmēr steidzamies. Ir maz laika, lai pienācīgi apskatītu pilsētas, kurās notiek koncerti. Lai varētu notikt liels koncerts, ir svarīgi atrast labu vietējo promoteru, kurš ļauj justies labi, jo man ir ļoti svarīgi arī labi paēst un pabaudīt kādu dzērienu. Galu galā es taču esmu itālis!

 

Ko no “Tango svītas” vakara sagaidīt festivāla apmeklētājiem? Iepriekš vēlams paklausīties Astora Pjacollas albumus vai vienkārši nākt ar atvērtu prātu?

Noteikti – nē! Nevajadzētu tādēļ speciāli klausīties Astora Pjacollas ierakstus. Šis ir oriģināls projekts ar manis rakstītiem aranžējumiem un ļoti atšķiras no Pjacollas un Gardela rakstīšanas veida. Klausītājiem ieteicams saglabāt pēc iespējas atvērtāku prātu, negaidot to vai citu slaveno dziesmu. Šis ir mans oriģināldarbs, kas veltīts tango. Es spēlēšu svītu, kas veltīta Karlosam Gardelam, vēl vienu, kas veltīta Astoram Pjacollam, un vienu no savām oriģinālajām svītām.

 

Intervēja mūzikas žurnālists Kaspars Zaviļeiskis