Itāļu pianiste un dziedātāja Frančeska Tandoi ir viena no aizraujošākajām jaunās Eiropas džeza paaudzes vokālistēm. Visbrīvāk viņa jūtas klasiskajā trio formātā, un Rīgā Frančeska noteikti demonstrēs augstākā līmeņa klasiskā džeza tehniku un māksliniecisko izjūtu. Šāda mūzika Latvijas Radio 1. studijā jutīsies kā mājās, tāpēc atzīmēsim kalendāros 23. novembri!
Pirms koncerta Rīgā patērzējām internetā par džeza grandiem, džeza kolēģiem un džeza neapturamo progresu.
Lielmeistars Montijs Aleksandrs jūs nodēvējis par izcili gaumīgu svinga pianisti ar izsmalcinātu vokālu, melodiskām un atmiņā paliekošām kompozīcijām un ārkārtīgi pārdomātiem aranžējumiem. Ja es būtu komponists, pianists un dziedātājs, justos absolūti glaimots. Kā ir ar jums?
Protams, esmu absolūti glaimota! Montijs Aleksandrs ir viens no maniem lielākajiem klavierspēles varoņiem, un viņa vārdi un atzinība man nozīmē ļoti daudz!
Kā jūs pati domājat – vai jūsu mūzikā ir kaut kas itālisks, vai arī tā ir tieši saistīta ar amerikāņu skolu?
Šajā savas dzīves un karjeras posmā mana mūzika atspoguļo to, kas es esmu tagad, ar visām manām ietekmēm un, protams, manām saknēm. Tajā, ko spēlēju, ir daudz itāļu mūzikas, kā arī tradicionālā džeza, kas nāk no “amerikāņu” skolas. Bet ir vēl daudz kas – klasiskās ietekmes, popmūzikas ietekmes, R&B ietekmes. Pēdējā laikā spēlēju daudz savas oriģinālās kompozīcijas. Protams, mīlestība pret svingu un bībopu jūtama vienmēr, un tas ir ļoti pamanāmi!
Runājot par skolām, jūsu galvenā izglītība bija Hāgas Karaliskajā konservatorijā un Roterdamas konservatorijā. Kāda jums likās Nīderlande – kā viens no galvenajiem Eiropas džeza tikšanās punktiem?
Esmu ļoti priecīga, ka man bija iespēja studēt Nīderlandē. Tur var atrast tik lieliskas džeza un mūzikas skolas! Var sastapt studentus un cilvēkus no visas pasaules, un tas krietni papildina mācību pieredzi, jo atver prātu, ausis un sirdi. Es daudz mācījos gan no skolas, gan no visiem lieliskajiem cilvēkiem un kursabiedriem, ko tur satiku vairāku gadu laikā. Skola ir ļoti labi organizēta, un skolotāji ir neticami lieliski! Holandē jūtama liela mīlestība pret džezu, tradicionāli tā vienmēr bijusi “džeza valsts”, un to var just visur!
Jūs esat uzstājusies un strādājusi studijā ar vairākiem izciliem džeza mūziķiem, tostarp amerikāņu saksofonistu Skotu Hamiltonu. Ko primāri var iemācīties no lielajiem meistariem?
Jā, man bijusi iespēja un neticama veiksme dalīt skatuvi ar dažiem lieliskiem džeza mūziķiem. No katra esmu iemācījusies kaut ko citu. Tā var būt frāze, dziesma, tempa izjūta, labs padoms par to, kā spēlēt noteiktu akordu, kā uzvesties uz skatuves, kā izveidot setlisti. Kad esi kopā ar lieliskiem mūziķiem, ir jāatver ausis un jāspēj mācīties no visa, ko viņi spēlē vai saka. Kad, piemēram, spēlē Skots, var dzirdēt viņa neticamo svinga un tempa sajūtu… un frāzes viņa solo ir vienkārši brīnišķīgas!
Šķiet, ka visbrīvāk jūtaties klasiskā trio formātā. Rīgā uzstāsieties kopā ar vēl diviem lieliskiem džeza mūziķiem – basģitāristu Matēusu Nikolajevski un bundzinieku Sanderu Smētsu. Lūdzu, pastāstiet mazliet vairāk par šiem vīriem!
Trio, ar kuru uzstāšos Rīgā, ir ļoti internacionāls. Kontrabasists Matēuss Nikolajevskis ir īsts virtuozs un ieradies Eiropā no Brazīlijas. Viņš ir ļoti pieprasīts gan kā pavadošais mūziķis, gan kā sava trio vadītājs. Bundzinieks Sanders Smēts ir pārsteidzošs, jauns nīderlandiešu bundzinieks, kuram jau izveidojusies veiksmīga karjera gan Holandē, gan Ziemeļeiropā. Mēs visi iepazināmies pirms desmit gadiem Holandē kā studenti, un mums vienmēr bijusi neticama saikne kā mūziķiem un draugiem. Dalāmies dziļā mīlestībā pret tāda paša veida mūziku.
Koncerta programmā noteikti būs skaņdarbi no jūsu jaunā albuma “Bop Web”. Vai būs arī kādi citi pārsteigumi?
Mēs, protams, atskaņosim dažas dziesmas no šī albuma, kā arī dažas jaunas dziesmas, kuras plānojam ierakstīt pavisam drīz!
Kā jums pašai šķiet – kāpēc svings un bops jums tik labi piestāv?
Tā ir mūzika, ko esmu mīlējusi vienmēr, jau kopš bērnības. Tas ir pirmais džeza stils, kurā iemīlējos. Kad man ir skumji, pietiek uzlikt svinga ierakstu, lai uzreiz justos labāk. Tā ir mūzika, kas mani iepriecina! Un es vēlos sniegt šādas sajūtas arī savai auditorijai.
Kuru džeza albumu varat klausīties jebkurā laikā?
To ir daudz, bet tas, kas man nekad nenogurdina, ir “Oscar Peterson Trio + One” kopā ar Klārku Teriju!
Kas ir labākais un sliktākais, spēlējot kopā ar citiem mūziķiem?
Muzicēšana ar kolēģiem, kurus mīli un apbrīno, ir skaistākais, kas var būt. Kā līderim vissliktākais ir izvēlēšanās process, ar ko kopā izveidot grupu. Ir tik daudz cilvēku, ar kuriem vēlos kopā uzspēlēt, taču ne vienmēr iespējams viņus visus sazvanīt un sarunāt.
Kurp virzās džezs?
Džezs mūsdienās virzās daudz un dažādos virzienos, un tas ir skaisti. Es cenšos atrast pati savu personīgo balsi, strādājot pie oriģināliem skaņdarbiem un aranžējumiem un iedvesmojoties no dažādiem džeza un mūzikas stiliem, bet man personīgi vienmēr ir svarīga svinga elementa klātbūtne. Tāpēc turpināsim nest džezu visur, kur vien iespējams, taču nekad arī neaizmirsīsim šīs skaistās mūzikas saknes!
Intervēja mūzikas žurnālists Kaspars Zaviļeiskis
